Neredzama, bet reāla: fibromialģija un hroniska noguruma sindroms
Lai gan situācija sāk uzlaboties, sievietes joprojām pārāk bieži netiek ņemtas nopietni vai tiek izsmietas par veselības sūdzībām, piemēram, sāpēm un nogurumu. Lai sabiedrība ko arī neteiktu, šādām sajūtām nav jābūt mūsu ikdienas sastāvdaļai. Divas hroniskas saslimšanas, kas bieži vien ir ilgstošu sāpju un noguruma pamatā, ja nav citu slimību, ir fibromialģija un hroniska noguruma sindroms.
Šīs ir divas atšķirīgas saslimšanas, lai arī tās reizēm sastopamas kopā. Fibromialģiju raksturo plašas, neizskaidrojamas sāpes visā ķermenī, savukārt hroniska noguruma sindroms, kā liecina tā nosaukums, rada pārmērīgu nogurumu. Tās ir līdzīgas ar to, ka abi šie stāvokļi ir “nenotverami”— simptomu izpausmes ir ilgstošas, neskaidras un bez redzama iemesla — un sievietēm tās diagnosticē daudz biežāk nekā vīriešiem.
Sāpes un nogurums ir ārkārtīgi bieži simptomi, kas pavada lielāko daļu veselības traucējumu — no ikdienas stresa līdz dzīvību apdraudošiem audzējiem. Ja simptoms kļūst hronisks, sāpes ķermenī var saglabāties vēl ilgi pēc tam, kad fiziskais ievainojums ir sadzijis. Tas tomēr nenozīmē, ka „tas viss ir tikai Tavā galvā”.
Gan mūsdienu medicīna, gan holistiskā pieeja vairs neuzskata šādus simptomus par vienkāršiem vai nenozīmīgiem. Ja šīs sajūtas saglabājas ilgu laiku un būtiski ietekmē ikdienu, nav vairs runa tikai par sāpēm vai tikai par nogurumu. Un justies slikti noteikti nav “vienkārši neizbēgama sievietes daļa”. Pārāk bieži šādi simptomi tiek norakstīti uz PMS un netiek rūpīgāk izmeklēti.
WomanLog
Menstruāciju kalendārs
Jūs varat sekot līdzi savam ciklam, lietojot WomanLog kalendāru. Lejupielādēt var šeit:
Jūs varat sekot līdzi savam ciklam, lietojot WomanLog.
Esmam rakstījušas par dažādiem sāpju un noguruma veidiem un dažādām saslimšanām, kas tos var izraisīt. Diskomforts ir ķermeņa mēģinājums signalizēt, ka kaut kas nav kārtībā un ir jāpievērš uzmanība, lai Tu atkal justos labi.
Ja Tev ir ilgstošas sāpes un/vai nogurums, asinsanalīzes ir obligātas. Rezultāti norādīs, kādi papildu izmeklējumi būtu nepieciešami, lai izslēgtu citas saslimšanas un ārējus faktorus. Ja laika gaitā netiek atrasts iemesls, daži ārsti var ignorēt šos simptomus. Taču, ja traucējošie simptomi saglabājas, neatkarīgi no to izplūduma, turpini meklēt iespējamos cēloņus un risinājumus savas dzīves kvalitātes uzlabošanai.
Gan fibromialģija, gan hroniska noguruma sindroms ir samērā nesen atklātas slimības. Hroniska noguruma sindroms pirmoreiz aprakstīts 1980. gadu beigās, bet fibromialģija — 1990. gados. Šie abi stāvokļi joprojām ir pretrunīgi vērtēti un ne visi ārsti vienojas gan par simptomiem, gan pat par saslimšanas esamību. Neskatoties uz to, ilgstošās sāpes un nogurums būtiski ietekmē cilvēka dzīves kvalitāti. Labā ziņa ir tā, ka pacientu pašu izjūtas un vērojumi mūsdienās tiek uzskatīti par nozīmīgu informāciju, kas agrāk bieži tika ignorēta. Pozitīvs vai neizšķirts testu rezultāts vairs nav iemesls ignorēt pacienta stāvokli.
Fibromialģija
Fibromialģija jeb fibromialģijas sindroms (FMS) ir bieži sastopama slimība, kuras laikā paciente izjūt ilgstošas, plašas sāpes ķermenī, domu miglu, miega traucējumus un pastāvīgu nogurumu bez redzama iemesla. Tiek lēsts, ka ar šo slimību slimo apmēram 2–4% cilvēku visā pasaulē.
Izplatītākie fibromialģijas simptomi ir:
- Izkliedētas sāpes, bieži neatpazīstamās ķermeņa vietās
- Muskuļu stīvums
- Nespēja pilnvērtīgi izgulēties, izteikts nogurums
- Grūtības koncentrēties, domu migla
- Depresija
- Galvassāpes
- Muskuļu krampji
- Jutība pret aukstumu un karstumu
Sāpes tiek uzskatītas par izkliedētām, ja tās jūtamas sākumā gan kreisajā, gan labajā pussē, kā arī augšējā un apakšējā daļā. Terminus „hroniskas plašas sāpes” un „fibromialģija” mēdz lietot aizvietojami. Nav konkrētu izmeklējumu, ar kuru palīdzību iespējams skaidri noteikt fibromialģiju, jo šie simptomi līdzinās daudzām citām slimībām vai pārklājas ar tām. Lai fibromialģiju diagnosticētu, pacientei ilgstoši jānovēro vairāki no iepriekš minētajiem simptomiem.
Galvenie fibromialģijas cēloņi tiek uzskatīti par ģenētiskiem faktoriem un noteiktiem apkārtējās vides vai psiholoģiskiem trigeriem, kas var izraisīt slimības attīstīšanos:
- Infekcijas
- Psiholoģiska trauma – traumatiski notikumi
- Fiziska trauma, kas noved pie hroniskām sāpēm
- Ilgstošs stress
- Dzīvesveida riska faktori, piemēram, smēķēšana, liekais svars u.c.
Ja cilvēkam ir ģenētiska nosliece un viņa veselības problēmas nav pienācīgi ārstētas, var attīstīties fibromialģija. Pētnieki uzskata, ka fibromialģijas pacientes kopumā izjūt stiprākas sāpes, jo viņu nervu ķīmija ir jutīgāka un pastiprina sāpju sajūtu.
Fibromialģija ir patiešām reāla slimība, kas spēcīgi ietekmē gan fizisko, gan emocionālo labsajūtu. Tai pievienotā domu migla jeb „fibromigla” var būt tikpat traucējoša kā fiziskās sāpes.
Fibromialģijas ārstēšana
Tā kā līdz šim fibromialģijas mehānismi ir neskaidri, pašreizējā medicīna spēj ārstēt vien simptomus. Tāpat kā vairumam hronisku saslimšanu, arī fibromialģijai nav īstas izārstēšanas, tomēr simptomu mazināšana un dzīvesveida uzlabošana var būt ļoti efektīva.
Fibromialģijas ārstēšanas iespējas:
- Bezrecepšu pretsāpju līdzekļu (ibuprofēns, paracetamols, naproksēns u.c.) lietošana sāpju un iekaisuma mazināšanai
- Antidepresantu lietošana domu miglas mazināšanai un miega uzlabošanai
- Kognitīvi biheiviorālās terapijas vai citas psihoterapijas formas izmantošana, lai pacientēm palīdzētu apgūt dzīves stratēģijas ar šo slimību.
Hroniska noguruma sindroms
Līdzīgi kā fibromialģija, arī hroniska noguruma sindroms ir pelēkajā zonā. Ja paciente vismaz sešus mēnešus izjūt izteiktu nogurumu, kas ietekmē fizisko un psiholoģisko funkcionēšanu un neuzlabojas pēc atpūtas, iespējama HNS diagnoze.
Citi šī stāvokļa nosaukumi ir mialģiska encefalomielīta (ME) un sistēmiskās slodzes nepanesības slimība (SEID). Hroniska noguruma sindromam raksturīgs:
- Ilgstošs izsīkums, kas nepāriet pēc miega un atpūtas
- Grūtības koncentrēties, domu migla
- Dažāda tipa miega traucējumi
- Reibonis
- Sirds dauzīšanās sajūta
Miegs un ilgstošs nogurums var būt dažādu veselības problēmu vai ārējo apstākļu izraisīti — gandrīz jebkura slimība, stresa pilna ikdiena vai pat neērts matracis, spilvens vai blakus gulošs krācējs.
Tomēr, ja sieviete ir nogurusi ilgāk par pusgadu, pietiekami daudz guļ (7–8 stundas), taču izmeklējumi nesniedz citu atbildi, iespējama hroniska noguruma sindroma diagnoze.
Arī HNS nav noteikta cēloņa. Tas var sākties pēc traumas, infekcijas, emocionāla pārdzīvojuma vai kā cita faktora dēļ. Zinātnieki uzskata, ka pacientēm ar hronisku noguruma sindromu ir ģenētiska nosliece uz pastiprinātu nogurumu, ja trūkst pietiekama miega.
Ja Tev diagnosticēts HNS vai ilgstošs nogurums, uztver nogurumu kā kārdinājumu atkarīgai — pat nedaudz tā ir par daudz. Nebaro savu nogurumu, liec sev atpūsties!
Hroniska noguruma sindroma ārstēšana
Hroniska noguruma sindroma ārstēšanas iespēju ir vēl mazāk nekā fibromialģijai. Nogurums ir vissaptverošs simptoms — mūsu enerģija ir saistīta ar it visu, ko darām, kā arī mums katru dienu ir jāguļ. Daudziem nevar būt ideāli atjaunojošs miegs visos dzīves brīžos, jo mūsu ģimenes dzīve un maisiņš ar pienākumiem bieži „izlādē” enerģiju neparedzēti.
Izveido rutīnas, kas mazina stresu. Veido veselīgāko dienas režīmu sev un centies to ievērot.
Baro savu ķermeni. Dzer daudz ūdens, lai saglabātu veselīgu hidratāciju. Ēd veselīgi un sabalansēti. Izvairies no kofeīna, alkohola un iekaisumu veicinoša uztura, kas traucē gulēt. Atvieglo sev dzīvi, izplānojot pārtikas iegādi un ēdienreizes lai organisms saņem visu nepieciešamo.
Lūdz ārstei izrakstīt pretsāpju vai trauksmes zāles, lai mazinātu migrēnas un citus miega traucējumu simptomus, kas bieži sastopami pie HNS.
Dzīvo aktīvi un veselīgi. Taču, ja Tev ir HNS, ieklausies savā ķermenī un ievēro savas slodzes robežas. Pārmērīgas fiziskās vai garīgās aktivitātes var pasliktināt šo stāvokli.
Dzīve ar hronisku saslimšanu
Gan fibromialģijas, gan hroniskā noguruma sindroma simptomus var efektīvi kontrolēt, taču tas prasa rūpes un pielāgošanos. Dzīvi ar šīm slimībām īpaši sarežģī tas, ka šīs grūtības ir apkārtējiem neredzamas.
Dzīvojot ar slimību, kurai nav konkrētas ārstēšanas, ir iespējams pielāgoties un dzīvot pilnvērtīgi, taču tas nenozīmē, ka vienmēr būs vieglāk. Dažām sievietēm ar laiku kļūst labāk, citām — diemžēl nē.
Sievietēm vēsturiski nācies samierināties ar sāpēm un nogurumu, kas saistīts ar menstruācijām, bērnu audzināšanu, mājas darbiem (un vēl darbu ārpus mājas). Daļēji tas ir neizbēgami, taču ne līdz tādai robežai, kad jācieš teju nepārtraukti. Mēs visas esam pelnījušas, lai mūs uzklausa un mūsu simptomus uztver nopietni.
Rīkojies soli pa solim. Pieraksti savus simptomus, lai labāk saprastu savu ķermeni un stāvokli. Sāc ar nelielām dzīvesveida izmaiņām, kas atnes uzlabojumus vai atvieglojumus. Uzticies savām sajūtām un respektē ķermeņa vajadzības — tā Tu būsi labāk sagatavota saskarties ar visu, kas pienāk Tavā ceļā.
Mēnesi vari sekot līdzi ar WomanLog. Lejupielādē WomanLog jau tagad:
