Olnīcu iekaisums: cēloņi, simptomi un ārstēšanas iespējas
Kas notiek, ja iekaist viena vai abas olnīcas? Kā vislabāk diagnosticēt un ārstēt olnīcu iekaisumu? Mūsu padziļinātais emuāra ieraksts apraksta šīs retās, taču bīstamās slimības simptomus un sekas un izskaidro, ko darīt, ja tās pamanāt sevī.
Olnīcas tiek uzskatītas par galvenajiem sievietes reproduktīvajiem orgāniem, līdzīgi kā sēklinieki vīriešiem. Šie divi mazie, mandeļveidīgie dziedzeri atrodas dzemdes augšējā labajā un kreisajā pusē, pakarināti ar saitēm zem olvadiem. Olnīcām ir divas galvenās funkcijas: tās ražo, uzglabā un izdala oocītus jeb cilvēka olšūnas, kā arī ražo dzimumhormonus estrogēnu, progesteronu un nelielā daudzumā androgēnus.
Vairāk par olnīcām un to funkcijām
Piedzimstot meitenes olnīcās ir ap diviem miljoniem oocītu—visas olšūnas, kādas viņai jebkad būs. Sasniedzot pubertāti, parasti vecumā no 10 līdz 15 gadiem, šis skaits sarucis līdz aptuveni 400 000 nenobriedušu olšūnu. Pubertātes laikā olnīcas sāk ražot hormonus dažādos daudzumos visa mēneša gaitā, veidojot menstruālo ciklu.
WomanLog
Menstruāciju kalendārs
Jūs varat sekot līdzi savam ciklam, lietojot WomanLog kalendāru. Lejupielādēt var šeit:
Jūs varat sekot līdzi savam ciklam, lietojot WomanLog.
Cikla vidū—ovulācijas laikā—viena vai otra olnīca izdala olu (dažreiz vairākas olas), kura ir nobriedusi, reaģējot uz folikulus stimulējošo hormonu (FSH). Tā iziet cauri atbilstošajam olvadam, kur var nokļūt līdz dzemdei un potenciāli tikt apaugļota, ja klāt ir vīrieša spermatozoīdi.
Sievietes reproduktīvā dzīve ilgst no pubertātes līdz menopauzei, vidēji 35 līdz 37 gadus. Katru mēnesi vairāki folikuli sāk nobriešanas procesu, bet parasti tikai viens dominējošais folikuls pilnībā nobriest un izdala olu. Nedominejošie folikuli saraujas un izzūd procesā, ko sauc par folikulāro atreziju. No visiem pubertātes sākumā esošajiem oocītiem mazāk nekā 450 var tikt apaugļoti.
Menopauze iezīmē sievietes reproduktīvās dzīves beigas. Kad esi pavadījusi vismaz 12 mēnešus bez menstruācijas, oficiāli esi sasniegusi menopauzi. Pāreja uz šo stāvokli jeb perimenopauze sākas 4–10 gadus agrāk, parasti vecumā no 45 līdz 55 gadiem. Šajā laikā raksturīgi karstuma viļņi, miega traucējumi, neregulāri menstruālie cikli un garastāvokļa svārstības—visi šie simptomi ir normāla organisma pielāgošanās hormonālajām izmaiņām.
Menopauzes laikā olnīcās parasti vēl palikušas ap 1000 olām. Atšķirībā no nenobriedušiem oocītiem, kas tiek atkal uzsūkti organismā vai neapaugļotām olām, kas tiek izvadītas ar menstruālo asiņu palīdzību, olas, kuras saglabājas pēc menopauzes, vienkārši saraujas un iet bojā olnīcu iekšpusē, jo vairs netiek izmantotas reproduktīvajiem mērķiem.
Kas ir olnīcu iekaisums?
Olnīcu iekaisums jeb ooforīts ir stāvoklis, kad iekaist viena vai abas olnīcas. Šī ir reta saslimšana, kas visbiežāk rodas kādas infekcijas rezultātā, kas nokļuvusi organismā pēc kādas ķirurģiskas iejaukšanās iegurņa apvidū. Ja netiek ārstēts, olnīcu iekaisums var izplatīties uz citiem orgāniem un radīt nopietnas komplikācijas, tāpēc svarīgi rīkoties nekavējoties.
Kādi ir olnīcu iekaisuma simptomi?
Ooforīta simptomus ir grūti atpazīt, jo tie ir līdzīgi daudzu citu slimību izpausmēm.
Olnīcu iekaisuma simptomi ietver:
- trulas sāpes vēdera lejasdaļā vienā vai abās pusēs
- diskomforts vēdera lejasdaļā
- paaugstināta temperatūra (drudzis)
- izdalījumi no maksts
Tā kā šī slimība ir reti sastopama, ārste var aizdomāties par citu saslimšanu, piemēram, iegurņa iekaisuma slimību (PID), seksuāli transmisīvu infekciju (STI), spontānu abortu, dismenoreju (sāpīgas menstruācijas) vai citu ar reproduktīvo sistēmu saistītu traucējumu.
Ja Jums ir kāds no augstāk minētajiem simptomiem, kas nav saistīti ar menstruālo ciklu, svarīgi rīkoties ātri un meklēt medicīnisku palīdzību pēc iespējas drīzāk. Neārstēta STI vai nepamanīts spontāns aborts var novest pie olnīcu iekaisuma, un neārstēts olnīcu iekaisums var izplatīties uz citiem orgāniem vai saindēt asinis.
Olnīcu iekaisuma cēloņi
Olnīcu iekaisums reti rodas bez iepriekšējas infekcijas, traumas vai autoimūnas reakcijas. Zemāk uzskaitīti visbiežākie iemesli.
Infekcija
Bakteriālas vai vīrusu infekcijas ir biežākais ooforīta cēlonis. Ja netiek ārstētas, STI, piemēram, hlamīdijas un gonoreja, var izplatīties uz olnīcām un citiem reproduktīvajiem orgāniem.
Rūpējieties par sevi un savu partneri—praktizējiet drošu seksu un regulāri veiciet STI pārbaudes. 45–77% hlamīdiju un gonorejas gadījumu ir asimptomātiski—infekcija jau ir, bet simptomi nav jūtami. Ja nav simptomu, tas nenozīmē, ka slimība Jūs neietekmē. Neārstēta infekcija var radīt komplikācijas, un arī neapzināti varat kļūt par infekcijas izplatītāju.
Autoimūna atbildes reakcija
Dažkārt organisma imūnsistēma kļūdaini uzbrūk veseliem audiem, kurus kļūdaini uztver kā draudus. Ja imūnās šūnas vēršas pret olnīcām, var rasties ooforīts.
Ko sagaidīt, ja parādījušies olnīcu iekaisuma simptomi?
Ja ir aizdomas par olnīcu iekaisumu, Jūsu ārste var veikt dažādus izmeklējumus, lai apstiprinātu diagnozi un noteiktu atbilstošu ārstēšanu. Šādā gadījumā parasti veic:
- Anamnēzes ievākšana: Ārste vai ginekoloģe sāk ar jautājumiem par simptomiem, sāpju raksturu, to lokalizāciju un sākuma brīdi. Tāpat tiks jautāts par menstruālo ciklu, seksuālo aktivitāti, nesenām slimībām un iespējamajiem riska faktoriem.
- Fiziska apskate: Apskate var ietvert vēdera palpušanu jutīgumam un pietūkumam. Ārste var veikt arī iekšēju ginekoloģisko izmeklēšanu, lai izvērtētu olnīcas, dzemdi un olvadus.
- Iegurņa ultrasonogrāfija: Ultraskaņa ir droša, neinvazīva metode, kas attēlo mīkstos audus reāllaikā. Olnīcu un citu reproduktīvo orgānu ultraskaņa palīdz noteikt iekaisuma pazīmes un citas iespējamās problēmas, piemēram, cistas vai abscesus.
- Uztriepes analīze: Ja ir aizdomas par STI, ārste var veikt uztriepes testus, lai noteiktu konkrētu patogēnu, piemēram, hlamīdiju vai gonorejas baktērijas.
- Asins analīzes: Asins analīzes var apstiprināt infekcijas pazīmes un identificēt konkrēto vīrusu vai baktēriju. Tās tiek izmantotas arī HIV, sifilisa, B un C hepatīta un citu STI diagnostikā.
Kā tiek ārstēts olnīcu iekaisums?
Olnīcu iekaisuma ārstēšana atkarīga no infekcijas izraisītāja.
Iespējamas zāles, ko ārste var nozīmēt:
- Antibiotikas: Ja iekaisumu izraisījusi bakteriāla infekcija, piemēram, hlamīdijas vai gonoreja, galvenā ārstēšana ir antibiotiku kurss. Konkrētās zāles tiek izvēlētas atkarībā no baktērijas tipa. Biežāk nozīmētās antibiotikas ir Zithromax (azithromycīns), Vibramycin (doksiciklīns) un Rocephin (ceftriaksons).
- Antivīrusu medikamenti: Ja iekaisumu izraisa vīrusu infekcija, ārste nozīmēs specifisku pretvīrusu zāļu kursu.
- Imūnsupresīvi medikamenti: Ja iekaisumu izraisījis autoimūns ooforīts, ārstēšanā var izmantot imūnsupresīvus līdzekļus, kas samazina imūnsistēmas aktivitāti un iekaisumu.
Ārstēšanas ilgums ir atkarīgs gan no iekaisuma cēloņa, gan no smaguma pakāpes. Bakteriālu infekciju pilnīgai izārstēšanai var būt nepieciešamas vairākas nedēļas, bet vīrusu infekciju iespējams izārstēt dažu dienu laikā. Autoimūniem stāvokļiem ārstēšana ir sarežģītāka, jo šo reakciju iemesli vēl nav pilnībā zināmi. Lai gan nav iespējams pilnībā izārstēt autoimūnus traucējumus, simptomus parasti var veiksmīgi kontrolēt ar zālēm un nelielām dzīvesveida izmaiņām.
Ārstēšanās laikā dzeriet pietiekami daudz šķidruma un atpūtieties. Jums var palīdzēt silts kompreses vai karsta ūdens pudele vēdera lejasdaļā. Ārste var ieteikt arī papildu aprūpi vai bezrecepšu pretsāpju līdzekļus.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai olnīcu iekaisums ir tas pats, kas PID?
Iegurņa iekaisuma slimība ir viena vai vairāku iegurņa orgānu iekaisums. PID var skart dzemdi, olnīcas, dzemdes kaklu un olvadus. Olnīcu iekaisums var būt sastopams PID gadījumā, taču atsevišķi šo stāvokli sauc par ooforītu.
Vai olnīcas var iet bojā no olnīcu iekaisuma?
Lai arī pirmajā brīdī neasociējam iekaisumu ar skābekļa trūkumu šūnām, šie procesi ir saistīti. Pētījumos redzams, ka iekaisušos audos ir zemāks skābekļa līmenis, kas savukārt var veicināt iekaisumu. Visiem orgāniem nepieciešams skābeklis darbībai. Cik ilgi orgāns var izdzīvot bez skābekļa, atkarīgs no konkrētā orgāna. Tomēr, ja ooforīts tiek ārstēts laikus, pilnīga izveseļošanās ir iespējama.
Kas ir olnīcu torsija?
Olnīcu torsija ir atšķirīgs stāvoklis. Tā rodas, kad saite, kas satur olnīcu, apgriežas ap sevi—bieži vien kādas cistas radītas nelīdzsvarotības dēļ. Torsijas rezultātā tiek saspiesti asinsvadi, kas apgādā olnīcu ar asinīm un skābekli. Šādos gadījumos nepieciešama neatliekama ķirurģiska iejaukšanās. Ja olnīca ir neatgriezeniski bojāta, tiek veikta ooforektomija jeb tās izņemšana.
Olnīcu torsija ir ļoti reta un to nevar sajaukt ar iekaisumu. Sāpes parādās pēkšņi un kļūst nepanesamas ļoti īsā laikā.
Nobeigumā
Olnīcu iekaisums ir nopietna saslimšana, kas pati no sevis nepāriet un var radīt komplikācijas, ja to neārstē. Ja jūtat trulas sāpes vēdera lejasdaļā, kas nav saistītas ar menstruālo ciklu, un tās ilgst ilgāk par dienu vai divām kopā ar diskomfortu un/vai drudzi, vērsieties pie ārstes.
Pat ja izrādīsies, ka nav olnīcu iekaisums, tā var būt seksuāli transmisīvas infekcijas pazīme, kas arī var izraisīt iekaisumu iegurņa orgānos. Esiet piesardzīga un rūpējieties par savu veselību!
Lejupielādē WomanLog jau tagad:
