Sajūtas manā ķermenī: Elektriskās strāvas trieciens — pārsteidzošs simptoms
Lai gan tas var šķist satraucoši, šī parādība, iespējams, ir biežāka nekā jūs domājat. Vai esi kādreiz pēkšņi sajutusi zibšņa, trieciena vai tirpšanas sajūtu no zila gaisa? Šādas sajūtas ir biežākas perimenopauzes laikā, kad svārstīgs hormonu līmenis var ietekmēt, kā darbojas mūsu nervi, taču tam var būt arī daudzi citi cēloņi.
Dzīvības elektrība jeb elektrība cilvēka ķermenī ir aizraujoša tēma. Mūsu nervu sistēmā visu laiku cirkulē elektriski impulsi, kas nodrošina kustības, domāšanu un visa organisma funkcionēšanu. Elektriskās strāvas trieciena sajūta ir izplatīta parādība, piemēram, iesitot elkoni pret kaut ko cietu, tādējādi kairinot elkoņa nervu, kas atrodas tuvu ādas virsmai. Tomēr, ja spēcīgas elektriskās strāvas sajūtas rodas šķietami bez iemesla, tas var būt nopietnāka veselības traucējuma signāls.
Pastāv dažādi iemesli, kādēļ pēkšņi vari izjust strāvas triecienam līdzīgu sajūtu. Tas ir ļoti bieži un parasti nekaitīgi. Neparastas, īslaicīgas sajūtas kā tirpšana, dedzināšana, nejutīgums, „skudriņas” vai pat elektriskam triecienam līdzīgas izjūtas ietilpst vienota jēdziena — parestēzija jeb jušanas traucējumi — apzīmējumā.
WomanLog
Menstruāciju kalendārs
Jūs varat sekot līdzi savam ciklam, lietojot WomanLog kalendāru. Lejupielādēt var šeit:
Jūs varat sekot līdzi savam ciklam, lietojot WomanLog.
Diemžēl cilvēkus, kuri sūdzas par šo simptomu, ne vienmēr uztver nopietni. Kas varētu norādīt uz veselības problēmu, bieži tiek norakstīts uz statisko elektrību vai „iztēli”. Tomēr elektriskam triecienam līdzīgas sajūtas ir ļoti reāls simptoms, kam var būt vairāki cēloņi.
Kā rodas elektriskam triecienam līdzīgas sajūtas?
Visbiežāk tirpšanas un zibšņa sajūtu cēlonis ir spiediens uz nerviem vai īslaicīgi traucēta asinsrite. Mūsu ķermenī ir sarežģīts nervu tīkls, kas nodrošina signālu pārraidi uz smadzenēm un atpakaļ. Patiesībā, tieši nervi ļauj funkcionēt un sadarboties ar apkārtējo pasauli. Kad nervs tiek nospiests vai bojāts, tas var sākt darboties nepareizi un sūtīt kļūdainus signālus — to rezultātā rodas strāvas trieciem līdzīgas sajūtas.
Nospiedīti nervi
Lai nervu nospiestu, nevajag daudz. Nervi izpletas visā ķermenī un dažviet atrodas tuvāk ādai vai vietās, kas vairāk pakļautas nospiešanai. Visvairāk nervu galu ir pirkstu galos, acīs, nabā, krūtsgalos, lūpās un dzimumorgānos.
Karpālā kanāla sindroms plaukstas locītavās ir bieži izplatīta problēma, ko parasti izraisa ilgstošas, atkārtotas kustības, piemēram, rakstīšana uz datora tastatūras bez balsta, darba ar neērtiem datorpeles paliktņiem, klavierspēle vai elektroinstrumentu lietošana. Audi iekaist un rada spiedienu uz vidusnervu, kas atrodas karpālajā kanālā, un traucē tā pareizu funkciju. Ja kāda ķermeņa daļa tiek pārmērīgi izmantota bez pietiekamas atpūtas un izstaipīšanās, laika gaitā var tikt bojāti nervi.
Arī slikta stāja — kuprīša ieņemšana vai saliekšanās pie ierīcēm — pārmērīgi noslogo mugurkaulu un var saspiest nervus kaklā un muguras augšdaļā, izraisot sāpes un arī migrēnas.
Traumas
Fiziskas traumas, piemēram, lūzumi, izmežģījumi vai nervu bojājumi, var radīt parestēziju un citus nervu traucējumus. Esiet īpaši uzmanīga, ja pēc galvas, kakla vai mugurkaula traumas rodas zibšņa sajūtas un nekavējoties vērsieties pie ārsta.
Medicīniskie stāvokļi
Deģeneratīvi stāvokļi kā osteohondroze vai reimatoīdais artrīts var izraisīt iekaisumu un veicināt kaulaudu izaugumu (ostaofītu) attīstību locītavās vai mugurkaulā. Iekaisums var kairināt blakus esošos nervus, savukārt kaula izaugumi var tos mehāniski nospiest, radot neparastas sajūtas.
Perifērā neiropātija ir vēl viens stāvoklis, kas tieši saistīts ar elektriskā trieciena sajūtu ķermenī. Kad tiek bojāti perifērie nervi — tie, kas atrodas ārpus centrālās nervu sistēmas (smadzenēm un muguras smadzenēm) — sajūtas ķermenī var mainīties. Perifērie nervi pārraida pieskāriena, temperatūras, sāpju signālus. Bojājumu vai ietekmes rezultātā tava sajūtu uztvere var mainīties, parādoties tādām negaidītām izjūtām kā elektriskie triecieni, tirpšana vai sāpes.
Perifērā neiropātija ir bieži sastopams simptoms pie diabēta. Paaugstināts cukura līmenis asinīs bojā vasa nervorum — sīkos asinsvadus, kas apasiņo nervus. Samazināta asinsrite un skābekļa piegāde laika gaitā var nodarīt nerviem nopietnu kaitējumu. Diabēts ietekmē arī vielmaiņu un citus organisma procesus.
Visbiežāk perifērā neiropātija bojā pēdas un plaukstu delnas; arī tieši šajās vietās bieži parādās elektriskā trieciena, raustīšanās vai nejutīguma sajūtas — tipisks diabēta simptoms, kas var novest arī pie nopietna nervu bojājuma vai pat nekrozes.
Diabētisko neiropātiju parasti ārstē ar zāļu terapiju, kustībām un pilnvērtīgu augu izcelsmes uzturu. Ja novēro ilgstošus neiropātijas simptomus, īpaši ja esi diabētiķe vai prediabēta stadijā — tai skaitā gestācijas diabēts grūtniecības laikā — konsultējies ar savu ārstu un raksturo savas sajūtas. Dzīvesveida izmaiņas — uztura uzlabošana un regulāras fiziskās aktivitātes — var palīdzēt.
Citi medicīniski stāvokļi, kas var izraisīt strāvas trieciem līdzīgas sajūtas, dažkārt pat kā agrīnu simptomu, ir šādi:
- multiplā skleroze
- nieru saslimšanas
- krampji
- mikroelementu trūkumi vai pārpalikums — īpaši B12 vitamīns, kalcijs, kālijs
- dažādas ādas slimības
- fibromialģija
Ārējie faktori
Lielākā daļa no mums kādreiz ir piedzīvojušas statiskās elektrības izlādi. Tā rodas, kad pēkšņi jūti nelielu triecienu no kāda priekšmeta — durvju roktura, vilnas džempera vai cita cilvēka. Tā ir izplatīta parādība un bieži tiek izmantota arī kā fizikas eksperiments ar bērniem.
Statiskā elektrība ir elektriskā lādiņa uzkrāšanās priekšmeta virsmā. Visas vielas Visumā sastāv no atomiem, kas veidoti no trim elementārdaļiņām: negatīvi lādētiem elektroniem, pozitīvi lādētiem protoniem un neitrāliem neitroniem. Katram atomam protonu un elektronu skaits ir vienāds, tāpēc tas ir elektriski neitrāls. Tomēr elektroni nav ļoti cieši saistīti ar atomu un dažkārt var pārvietoties no vienas virsmas uz otru, kad priekšmeti tiek berzēti kopā. Ja nav ķēdes, pa kuru elektroniem aizplūst, uzkrājas statisks lādiņš, kas izlādes brīdī rada triecienu. Elektronu pārpalikums veido negatīvu lādiņu, to trūkums — pozitīvu. Pretēji lādētas daļiņas pievelkas, bet vienādas — atgrūžas.
Piemēram, ja ar gumijas vai plastmasas zolēm uzvilktās kurpēs pārej pāri paklājam no neilona vai poliestera šķiedrām, vari uzkrāt liekos elektronus, kas izlādes brīdī rodas, pieskaroties metālam vai kādam priekšmetam ar pozitīvu lādiņu. Cits piemērs — mati uzceļas gaisā pēc vilnas cepures noņemšanas ziemā vai, paberzējot galvu ar balonu — katrs mats ir piesātināts ar liekiem elektroniem un tādēļ atgrūžas viens no otra.
Vai hormoni var izraisīt statisko elektrību?
Hormoni ir ķīmiskie signālvielas, kas regulē mūsu fizioloģiskos procesus un ietekmē arī sajūtu uztveri. Kaut arī hormoni tieši nerada statisko elektrību, tie var netieši iespaidot faktorus, kas veicina statiskās elektrības uzkrāšanos uz ādas virsmas.
Hormoni, kā zināms no pusaudžu gadiem, var tieši ietekmēt ādas stāvokli. Hormonālu svārstību, piemēram, pubertātes vai grūtniecības, kā arī menstruālā cikla laikā, mainās arī ādas elektrovadītspēja. Ādas mitruma līmeņa, pH vai tauku daudzuma izmaiņas ietekmē tās vadītspēju.
Ūdens vada elektrību. Sausa āda ar zemu mitruma līmeni grūtāk vada elektrību, tāpēc tā vairāk uzkrāj statisko lādiņu. Tādējādi palielinās iespēja uzkrāt elektrostatisko spriegumu un izjust izlādi, pieskaroties priekšmetiem.
Svīšana padara ādu mitrāku un uzlabo tās vadītspēju, līdz ar to uzkrātais lādiņš tiek vieglāk izlādēts. Hormonālās izmaiņas var ietekmēt gan sviedru daudzumu, gan to izdalīšanas paternus, kas var mainīt arī statiskās elektrības pieredzi.
Ja bieži izjūti elektrostatiskus triecienus, izvērtē vidi un ieradumus. Apkures vai kondicionēšanas iekārtas izžāvē gaisu. Regulāra vēdināšana palīdz regulēt mitrumu, tāpat kā gaisa mitrinātāju izmantošana un telpaugi. Statiskās elektrības rašanos visbiežāk izraisa sintētiski materiāli (piemēram, neilons, vilna). Mitrinoši krēmi palīdz uzlabot ādas mitrumu un samazināt lādiņa uzkrāšanos.
Kas ir elektriskie triecieni ķermenī perimenopauzes un menopauzes laikā?
Tāpat kā pubertātes laikā, kad hormonālā aktivitāte strauji izmainās, arī perimenopauzē sievietes ķermenī notiek vērā ņemamas izmaiņas, dažas no tām ir nepatīkamas, tostarp elektriskās strāvas sajūtas.
Hormonālu svārstību — estrogēna un progesterona līmeņa izmaiņu laikā — var tikt ietekmēta nervu darbība. Hormonālas izmaiņas var arī samazināt asins plūsmu uz nerviem, sekmējot nervu bojājumus un perifēro neiropātiju. Tieši tāpēc daudzas sievietes menopauzes laikā izjūt elektriskas trieciena sajūtas. Tās bieži apraksta kā īsas, pēkšņas vai durošas sāpes dažādās ķermeņa daļās — rokās, kājās, plaukstās vai pēdās. Tās var būt ar dažādu biežumu un stiprību un reizēm sastopamas kopā ar tirpšanu, nejutīgumu vai dedzināšanu.
Trieciena sajūtas un tavs menstruālais cikls
Līdzīgi kā karstuma viļņi, vieglas elektriskā trieciena sajūtas ir atpazīstams perimenopauzes simptoms. Tomēr ar hormonālajām svārstībām saistītas tirpšanas, zibšņa sajūtas iespējamas arī menstruējošām sievietēm.
Estrogēna līmenis dažādās cikla fāzēs mainās, un dažas sievietes noteiktās dienās izjūt pastiprinātu nervu jutību, kas izpaužas kā strāvas triecienam līdzīgas sajūtas. Hormonālas svārstības ietekmē arī asinsriti un šķidruma aizturi organismā, izraisot pietūkumu. Tas reizēm rada arī nervu nospiešanu, kas var veicināt nejutīgumu, tirpšanu vai elektriskā trieciena sajūtas noteiktās vietās.
Kas ir lightning crotch?
Iepriekš aprakstītas biežāk sastopamās elektriskā trieciena sajūtas, kas saistītas ar nervu darbību vai hormonālām svārstībām. Daļa sieviešu tomēr piedzīvo vēl specifiskāku sajūtu — spēcīgu zibens triecienam līdzīgu sajūtu dzimumorgānos, kas sarunvalodā pazīstama kā lightning crotch (burtiski — „zibens kaunuma apvidū”).
Dzemdes gļotādas un dzemdes kakla muskuļaudi satur daudz nervu galu. Hormonālas izmaiņas, iekaisums vai jebkāda orgānu kairināšana — arī ginekoloģiskas procedūras, piemēram, uztriepes veikšana — var palielināt nervu jutību un izraisīt asas, zibens triecienam līdzīgas sāpes dzemdes kaklā vai makstī.
Menstruāciju laikā dzemde periodiski saraujas, lai noraidītu gļotādu ar menstruālo asiņu veidā. Spēcīgas vai intensīvas kontrakcijas var radīt strāvas trieciem līdzīgas sajūtas. Arī grūtniecības laikā dzemde aug un gatavojas dzemdībām, un tās kontrakcijas var radīt līdzīgas izjūtas.
Biežākie ietverošie cēloņi zibšņa sajūtām dzemdes un dzemdes kakla apvidū:
- dzemdes kontrakcijas
- pastiprināta nervu jutība
- dažādi ginekoloģiski stāvokļi, piemēram, endometrioze
- infekcija vai iekaisums
- ginekoloģiskas manipulācijas, piemēram, dzemdes kakla biopsija vai IUD ievietošana/noņemšana
Sīkas, neregulāras elektriskā trieciena sajūtas ķermenī nav satraucošas — tās piedzīvo teju ikviena kādā dzīves brīdī. Taču, ja izjūtas ir stipras, biežas vai tām pievienojas citi simptomi, vērsies pie ārsta, lai noskaidrotu, kas notiek un vai nepieciešama ārstēšana.
Lejupielādē WomanLog jau tagad:
