Pastāvīgā kontracepcija sievietēm
Vienīgā pilnīgi drošā kontracepcijas metode ir atturēšanās, mēdz teikt. Lai arī ir taisnība, ka nekad neiesaistoties dzimumattiecībās, nav iespējams palikt stāvoklī, ir pieejamas arī vairākas ķirurģiskas kontracepcijas jeb sterilizācijas metodes, kas ir gandrīz 100% efektīvas. Kādas tās ir un kāpēc par šo tēmu ir tik liela stigmatizācija?
Par brīvprātīgo sterilizāciju runājam reti, jo tas ir nopietns solis, turklāt daudzās kultūrās mātes loma sievietēm tiek uzskatīta par bioloģisku pienākumu, tāpēc vēlme atteikties no šīs gaidas bieži ir stigmatizēta. Brīvprātīgās sterilizācijas sekas un procedūru sarežģītība dažādām dzimumu grupām atšķiras.
Vīriešu sterilizācijas procedūra ir vasektomija—sēklvada pārgriešana un noslēgšana. Šī procedūra ir ātra, minimāli invazīva, un to bieži—bet ne vienmēr—var atgriezt atpakaļ. Sievietēm olvadu pārsiešana ir riskantāka un sarežģītāka, un gan arī gadījumos, kad tā varētu būt atgriezeniska, tas nozīmētu nopietnu operāciju un pilnīga atgūšana ir reti iespējama, tāpēc lēmums par olvadu pārsiešanu jāuzskata par galīgu.
WomanLog
Menstruāciju kalendārs
Jūs varat sekot līdzi savam ciklam, lietojot WomanLog kalendāru. Lejupielādēt var šeit:
Jūs varat sekot līdzi savam ciklam, lietojot WomanLog.
Ikreiz, kad notiek dzimumattiecības ar pretējā bioloģiskā dzimuma personu, pastāv iespēja palikt stāvoklī. Atkarībā no definīcijas arī „atturēšanās” ne vienmēr garantē 100% pasargātību no grūtniecības, ja, piemēram, atturaties tikai no vaginālā dzimumakta, bet nodarbojaties ar citiem seksuāliem veidiem.
Lai arī tas notiek ļoti reti, ir gadījumi, kad grūtniecība sākas pat no spermas pēdām, piemēram, uz augšstilba, kas noteiktos apstākļos tomēr var apaugļot olšūnu. Neliels daudzums spermas ir arī priekšspermā. Saskaņā ar ASV Slimību kontroles centra datiem „izņemšana” (coitus interruptus) neizdodas 22% gadījumu: statistiski tas nozīmē – neveiksme notiek vairāk nekā 1 no 5 reizēm!
Negaidītas grūtniecības ir bieži sastopamas gan partnerēm, gan vientuļām sievietēm, tomēr tās ir gandrīz divas reizes biežākas vientuļām sievietēm reproduktīvā vecuma sākumā vai beigās.
Negaidītas grūtniecības pārtraukšana ar abortu saistās ar medicīniskiem un psiholoģiskiem riskiem, un dažās valstīs šī izvēle var radīt negatīvas politiskas vai juridiskas sekas. 2022. gada jūnijā ASV Augstākā tiesa atcēla jau 50 gadus spēkā esošo lēmumu, kas piešķīra tiesības uz abortu. Tagad aborti ir aizliegti vai stipri ierobežoti 26 štatos, un joprojām turpinās centieni tos aizliegt visā valstī.
Regulārā vai pastāvīgā kontracepcija
Lielākā daļa cilvēku lieto kontracepciju, lai varētu baudīt seksu bez bailēm uzņemties atbildību par bērniem, kuriem nav gatavi. Par dažādām kontracepcijas metodēm, hormonālajām un nehormonālajām, un to efektivitāti vari lasīt mūsu iepriekšējos rakstos. Šādas kontracepcijas lieto uzreiz vai ik mēnesi, kā arī pēc steidzamības nepieciešamības. Pārtraucot šo metožu lietošanu grūtniecības iespēja atgriežas.
Tikmēr sterilizācija ir pastāvīga, un tā ir stigmatizēta; tiesa, mazāk nekā agrākajās desmitgadēs. Sieviete, kas izvēlas šo metodi, sabiedrības acīs bieži tiek vērtēta negatīvi, var tikt uztverta kā vēsāka un var izraisīt pasīvu kaitējumu (piemēram, izvairīšanos, skaudību vai riebumu).
Ja apsver sterilizāciju, esi gatava pretestībai no draugu un ģimenes puses un rēķinies, ka arī mediķiem, ar ko konsultēsies, var būt aizspriedumi par šo izvēli.
Brīvprātīgas sterilizācijas iemesli
Tā kā sievietēm sterilizācija gandrīz vienmēr ir neatgriezeniska, vissvarīgākais speciālistiem ir pārliecināties, ka izvēle nav veikta nepareizu iemeslu dēļ, kas vēlāk var radīt dziļu nožēlu. 2012. gadā veiktā pētījumā noskaidrots, ka sterilizāciju visvairāk nožēlo sievietes, kas ir jaunākas, kam ir maz vai nav bērnu, kuras uzspiesta partnera ietekmē vai cer, ka sterilizācija palīdzēs atrisināt finansiālas vai attiecību problēmas.
Ārsti biežāk atsaka brīvprātīgu sterilizāciju, ja esi jaunāka par 30 vai pat 35 gadiem, vai nekad neesi dzemdējusi. Visdrīzāk nāksies atbildēt uz vairākiem detalizētiem jautājumiem un parakstīt informētu piekrišanu pirms operācijas. Attieksme mainās, bet daudzviet joprojām pastāv novecojuši, sieviešu ķermeņus kontrolējoši priekšstati.
Pastāvīgā kontracepcija jeb brīvprātīgā sterilizācija ir dziļi personisks lēmums un to ieteicams pieņemt tikai tad, ja esi pilnīgi pārliecināta, ka nevēlēsies bērnus arī nākotnē. Šim lēmumam jābūt tavējam un tam nekad nevajadzētu būt atkarīgam no partnera, radu, draugu vai jebkuras citas personas viedokļa. Apkārtējie var mainīties, bet mūsu ķermenis ir viens vienīgs.
Reizēm sterilizācija ir nepieciešama kādas ginekoloģiskas veselības problēmas, piemēram, dzemdes kakla vai citu reproduktīvās sistēmas daļu vēža, dēļ. Šādos gadījumos atbildīgais ķirurgs tevi informēs par iespējām un lūgs piekrišanu pirms operācijas veikšanas.
Tāpat sterilizācija var tikt veikta pēc ķeizargrieziena dzemdībām, protams, ar tavu informētu piekrišanu. To dažkārt iesaka pēc īpaši sarežģītām dzemdībām, kad ir skaidrs, ka problēmas atkārtosies arī nākotnē vai pēc mātes lūguma.
Diemžēl pagātnē sterilizāciju dažkārt piespiedu kārtā veica noteiktām rasu, tautības vai citām sociālajām grupām, kas uzskatītas par „mazāk vērtīgām” (piemēram, uz invaliditātes pamata). Šī piespiešana varēja būt gan tieša (ar likumu noteikta un fiziski uzspiesta), gan netieša (izmantojot politisko spiedienu vai manipulācijas, iestāstot, ka šī izvēle jāizdara pašai).
Piespiedu sterilizācija ir nodarījusi smagus un ilgstošus kaitējumus noteiktām kopienām, kuras tā sekas izjūt vēl šodien. Ir ziņojumi, ka šāda prakse dažviet varētu turpināties. Tā mērķtiecīga sterilizācija tiek uzskatīta par genocīda veidu, un nedrīkst uz to skatīties vieglprātīgi.
Olvadu pārsiešana
Visbiežāk pieejamā pastāvīgās kontracepcijas metode sievietēm ir olvadu pārsiešana jeb “aizsiet caurules”. Šī metode ir vairāk nekā 99% efektīva grūtniecības novēršanā.
Kas ir olvadu pārsiešana? Apaugļošanās parasti noris vai nu dzimumakta laikā, vai drīz pēc tā – olvados, kad izvadītā olšūna (no viena vai otra olnīcas) virzās uz dzemdi un satiek pa maksts kanālu augošu spermu. Olvadu pārsiešana ir ķirurģiska procedūra, kas tiek veikta vispārējā vai lokālā anestēzijā, operācijas laikā ķirurgs noslēdz olvadus.
Dažos gadījumos nogriež nelielu gabaliņu no katra olvada, vai olvadus var pilnībā izņemt. Procedūra parasti notiek laparoskopiski—caur nelielu iegriezumu pie nabas vai zemāk vēderā.
Kur paliek olšūna pēc olvadu pārsiešanas? Olnīcas turpina ražot olšūnas saskaņā ar ciklu un mēnešreizes turpinās kā parasti. Tomēr, tā kā olšūna vairs nevar nokļūt dzemdē caur olvadiem, tā katru mēnesi uzsūcas organismā, nevis izdalās ar mēnešreizēm.
Cik efektīva ir olvadu pārsiešana? Olvadu pārsiešana ir vairāk nekā 99% efektīva grūtniecības novēršanā. Pētījumi parāda, ka tikai 2–10 no katrām 1000 sievietēm pēc olvadu pārsiešanas tomēr kļūst stāvoklī.
Kādi ir riski? Tāpat kā pēc jebkuras operācijas, pastāv inficēšanās risks; iespējams kaitējums blakus esošiem orgāniem (piemēram, urīnpūslim); alerģiska reakcija uz anestēziju vai cita veida pēcoperācijas sarežģījumi.
Ļoti retos gadījumos sperma tomēr var nokļūt līdz olšūnai, un ja tas notiek, palielinās ārpusdzemdes grūtniecības risks (apaugļotā olšūna neieiet dzemdē, bet iestiprinās, parasti ovadā).
Olvadu pārsiešana nav ieteicama, ja ir šādas veselības problēmas:
- Cukura diabēts;
- Plaušu slimības;
- Aptaukošanās;
- Mazu iegurņa orgānu iekaisuma slimība.
Protams, pastāv arī psiholoģiskais risks visām pastāvīgās kontracepcijas metodēm—var gadīties vēlme vēlāk tomēr gribēt bērnus un var rasties nožēla. Radīšana kā cilvēciska pieredze ir ļoti dziļa un līdz galam neizpētīta—mēs ne vienmēr varam paredzēt savas izjūtas, kad sastopamies ar šādām situācijām dzīvē.
Bez olvadu pārsiešanas ir vēl viena metode, kas pilnībā novērš iespējamo grūtniecību, taču to parasti neizmanto pēc sievietes vēlēšanās kontracepcijas nolūkos.
Histerektomija
Histerektomija ir vēl viena ķirurģiska procedūra, kas izraisa sterilizāciju. Šajā gadījumā dzemde tiek izņemta—vai nu atsevišķi, vai kopā ar citiem sieviešu dzimumorgāniem, piemēram, dzemdes kaklu, olvadus vai olnīcas. Bez dzemdes grūtniecība nav iespējama. Noteiktos, ļoti retos gadījumos iespējama ārpusdzemdes grūtniecība, taču tā nekad nevar tikt iznēsāta līdz galam.
Histerektomiju parasti neuzskata par kontracepcijas metodi. Šo operāciju veic, ja ir:
- Olnīcu, dzemdes vai dzemdes kakla vēzis;
- Citi vēži reproduktīvajos orgānos vai to tuvumā;
- Dzemdes fibroīdi (labdabīgi veidojumi);
- Ļoti stipras mēnešreizes;
- Spēcīgas dzemdes kakla sāpes;
- Endometrioze;
- Smagas bakteriālas infekcijas reproduktīvajos orgānos;
- Veselības stāvokļi, kas nepieļauj veselīgu grūtniecību.
Pēcdzemdību histerektomijas
Pēcdzemdību histerektomijas dažkārt tiek veiktas, ja mātes veselība vai dzīvība ir apdraudēta dzemdību laikā vai citu ārkārtēju sarežģījumu dēļ. Šajā gadījumā dzemde tiek izņemta ķeizargrieziena laikā vai pirmajās 24 stundās pēc dzemdībām. Tā var būt arī iepriekš plānota daļa no ķeizargrieziena, lai nepieļautu turpmākas grūtniecības.
Tavs ceļš reproduktīvās veselības jomā turpinās
Atceries, ka drošs sekss nav tikai par kontracepciju! Ja izvēlies pastāvīgu kontracepciju, tev joprojām sevi jāpasargā no STI, lietojot prezervatīvu vai citus aizsarglīdzekļus.
Tāpat, ja tev vēl ir dzemdes kakls un citi reproduktīvie orgāni, tev joprojām jāveic citoloģiskā uztriepe un regulāras vizītes pie ginekoloģes, lai uzraudzītu savu veselību.
Lejupielādē WomanLog jau tagad:
