Sāpes
Sāpes ir universāla cilvēka pieredze, taču tā ir arī ļoti individuāla. Precīzi noteikt sāpju cēloni var būt grūti, tomēr tās vienmēr ir signāls, ka ar tavu ķermeni var notikt kaut kas bīstams.
Sāpes bieži tiek uzskatītas par normālu sporta, novecošanās un dzemdību sastāvdaļu. Lai gan ir patiesība, ka sāpes ir neatņemama cilvēka dzīves daļa un dažām sāpēm nav iespējams izvairīties, sāpes nav domātas tam, lai tās ciestu ilgstoši.
Sāpes, vispirms, ir signāls, ka tavā ķermenī notiek kaut kas spēcīgs, pārspīlēts un, visticamāk, kaitīgs. Visvienkāršākajā līmenī sāpju pieredze liek pārtraukt to, ko tu dari: pārtraukt celt smago priekšmetu, noņemt roku no uguns, kopt brūci.
Sāpju receptori jeb nociceptori ir jušanas nervu šūnas, kas atrodas visā cilvēka ķermenī: ādā, dažos iekšējos orgānos un pat kaulos – kaulu smadzenēs un kaulu audos. Slaveni ir tas, ka cilvēka smadzenēs nav nociceptoru – galvassāpes rodas caur citām galvas struktūrām, piemēram, asinsvadiem, nerviem un muskuļiem kaklā un sejā.
Sāpju sajūta rodas tad, kad sāpju receptori reaģē uz dažādiem kaitējošiem (vai potenciāli kaitējošiem) stimuliem, sūtot elektriskos signālus muguras smadzenēm un smadzenēm, lai tu vari atbilstoši reaģēt.
WomanLog
Menstruāciju kalendārs
Jūs varat sekot līdzi savam ciklam, lietojot WomanLog kalendāru. Lejupielādēt var šeit:
Jūs varat sekot līdzi savam ciklam, lietojot WomanLog.
Stimuli, uz kuriem reaģē sāpju receptori, var būt gan ārēji, gan iekšēji. Dažos gadījumos, sastopoties ar ārēju stimulu, tavs ķermenis nekavējoties veic automātiskas un neapzinātas refleksa darbības, lai izvairītos no sāpēm. Saskaroties ar spēcīgu, kaitējošu stimulu, mēs automātiski mainām savu rīcību.
Ikreiz, kad piedzīvojam spēcīgu, tūlītēju sāpju sajūtu, teju nav iespējams nemainīt savu uzvedību un nemeklēt palīdzību. Sāpes ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēki vēršas pēc medicīniskas palīdzības.
Sāpju veidi
Sāpes var iedalīt daudzos veidos: pēc lokalizācijas (galvassāpes, locītavu vai muskuļu sāpes u.c. – ja tas ir tavā ķermenī, tas visticamāk var kaitēt) vai, piemēram, pēc sāpju cēloņa.
Nociceptīvās un neiropātiskās sāpes
Nociceptīvās sāpes rodas, kad tieši tiek kairināti sāpju receptori. Apkārtējo audu reāli vai uztverami bojājumi parasti ir redzami. Neiropātiskās sāpes rodas, kad bojāti ir paši nervu ceļi. Nervu sistēmas bojājumi var rasties dažādu slimību dēļ, piemēram, vēzis, diabēts vai multiplā skleroze, vai ģenētisku apstākļu dēļ.
Fantoma sāpes arī ir neiropātisko sāpju veids. Šādas sāpes izjūt cilvēki pēc amputācijas, kad jūt sāpes loceklī, kas vairs neeksistē.
Akūtas un hroniskas sāpes
Akūtas sāpes ir īslaicīgas un rodas kā tieša reakcija uz intensīvu stimulu, piemēram, traumu vai fizisku bojājumu, akūtu slimību vai infekciju. Dzemdību sāpes arī ir akūtas. Akūtas sāpes ir ķermeņa aizsargmehānisma sastāvdaļa. Tās izzūd, tiklīdz pamata problēma ir risināta, parasti apmēram viena mēneša laikā.
Hroniskas sāpes ir tās, kas ilgst vairākus mēnešus vai ilgāk. Tās var izraisīt tādas slimības kā fibromialģija, endometrioze, artrīts, migrēna vai vēzis. Hroniskas sāpes var izraisīt arī jebkura neārstēta slimība vai trauma. Hroniskas sāpes ir grūti ārstēt un pilnībā pārvarēt, jo bieži tiešais sāpju cēlonis jau ir izzudis, paliekot tikai bojātajai "informācijai" nervu ceļos.
Hroniskas sāpes var nebūt tik asas kā akūtās sāpes, bet to neatlaidīgā daba rada ļoti negatīvu ietekmi gan fiziski, gan psiholoģiski.
Riska faktori hroniskām sāpēm ir:
- ģenētika – piemēram, ja ģimenē ir migrēnas gadījumi, tev ir lielāks risks tās attīstīt;
- pārāk mazs vai pārāk liels svars;
- vecums;
- diabēts;
- augsta riska darbs vai hobijs, piemēram, ja bieži smagi cel vai nodarbojies ar ekstrēmiem sporta veidiem;
- iepriekšējās traumas;
- smēķēšana;
- mazkustīgs dzīvesveids;
- stress;
Sāpes ir atšķirīgas katram
Sāpju slieksnis – brīdis, kad sāpju sajūta kļūst nepanesama – dažādiem cilvēkiem var būt ļoti atšķirīgs.
Sāpju slieksni ietekmē dzimums, ģenētiski faktori, iepriekšējā pieredze ar stimuliem, fiziskā sagatavotība, ādas veselība un pat tādas šķietami nenozīmīgas lietas kā cilvēka noskaņojums konkrētajā dienā.
Protams, nav iespējams nepamanīt sāpes, kad tās izjūti pati. Citos cilvēkos sāpes ne vienmēr ir viegli pamanīt, jo īpaši, ja tās ir hroniskas un persona jau iemācījusies ar tām sadzīvot, vai arī viņa nespēj šīs sāpes skaidri izteikt. Šī neiejūtība pret citu pieredzi ir novedusi pie daudzām netaisnīgām praksēm pagātnē.
Vairāki mediķi uzskatīja, ka zīdaiņi līdz pat 1980. gadiem nesajūt sāpes! Protams, tas nav patiesi. Uzskatīja, ka, tā kā zīdainis reaģē ar raudāšanu uz jebkuru stimulu – gan sāpīgu, gan nesāpīgu, viņa nervu sistēma vēl nav pilnībā attīstīta un sāpes netiek "īsteni" atpazītas.
Fakts, ka zīdaiņi izjūt sāpes, tagad pierādīts ar MRI izmeklējumiem. Pētījumi rāda, ka zīdaiņi patiesībā ir vēl jutīgāki uz sāpēm nekā pieaugušie. Kurai mammai tam nepieciešams zinātnieka apstiprinājums?
Diemžēl, ja persona nespēj nodot savu sāpju pieredzi apkārtējiem saprotamā veidā, viņu bieži ignorē un atstāj ciest. Tas mēdz notikt gan cilvēkiem ar invaliditāti, gan hroniskām slimībām, bet patiesībā var notikt ar jebkuru.
Sāpes ir grūti novērtēt un arī efektīvi aprakstīt. Kā tu jūti sāpes? Vai tās ir asas? Vilkšanas vai pulsējošas? Kur atrodas sāpes? Valoda, ar ko aprakstām sāpes, bieži ir nepietiekama.
Lai risinātu grūtības ar sāpju komunikāciju, pētnieki ir izstrādājuši dažādas anketas un veidus, kā sāpju pieredzi izvērtēt. Piemēram, ārsts var palūgt novērtēt sāpes skalā no 1 līdz 10, kur 0 nozīmē "nav sāpju", bet 10 – "neciešamas sāpes". Lielākoties ārsti negaida, ka eksāmena laikā paziņosi skaitli tuvu 10, jo pie tik stiprām sāpēm cilvēks vairs nespētu runāt.
Nebaidies godīgi izvērtēt savas sāpes un dot zemāku vērtējumu. Veselam, labi funkcionējošam ķermenim nevajadzētu just sāpes vispār. Pat vērtējums 1 vai 2 no 10 var būt kaitīgs, īpaši, ja sāpes ir hroniskas.
Sāpes un stereotipi
Sievietes bieži tiek ignorētas, ziņojot par sāpēm ķermenī, it kā viņas būtu pārāk "jūtīgas" vai nespētu nopietni izvērtēt sāpju smagumu, vai arī sagaida, ka viņai jāiztur jebkādas sāpes, kas saistītas ar menstruālo ciklu, grūtniecību vai sievietes ķermeni kopumā.
Līdzīgi stereotipi novērojami arī citām grupām. Piemēram, cilvēki ar lieko svaru medicīnas iestādēs bieži netiek pietiekami rūpīgi pārbaudīti; ārsti, bieži to pat neapzinoties, visus simptomus saista ar lieko svaru. Lai arī aptaukošanās var veicināt dažādas slimības un locītavu slodze rada sāpes, ignorējot citus variantus, var tikt novērsta nopietnas slimības ārstēšana.
Vai ir "labās" sāpes?
Kultūrā mūsu attieksme pret sāpēm ir pretrunīga. Dažkārt ticam, ka sāpēm piemīt vērtība, ja tās cieš, lai sasniegtu kādu mērķi: kosmētisko procedūru, sporta treniņu laikā u.c.
No pain, no gain jeb "bez sāpēm – nav panākumu" attieksme var būt ļoti kaitīga, gan sportā, gan ikdienā. Neliels muskuļu diskomforts pēc aktivitātes ir normāls, taču pārmērīga slodze var būt bīstama.
Sportā, kā arī citās dzīves jomās, sāpes vienmēr signalizē, ka kaut kas nav kārtībā vai ir iespējama trauma. Ignorējot sāpes, var rasties nopietnas veselības problēmas un izdegšana.
Sāpes seksa laikā ir pavisam cita tēma. Daļai cilvēku pārdomāti kontrolētas sāpes piešķir papildu piedzīvojumu guļamistabā. Vairāk par seksuālajām fantāzijām lasi šeit. Katrā ziņā – eksperimentiem guļamistabā vienmēr jābūt abu pušu piekrišanai. Un pašam seksam nevajadzētu būt sāpīgam.
Sāpju mazināšana
Pieejami dažādi pretsāpju līdzekļi (analgētiķi), kurus var iegādāties aptiekās bez receptes vai saņemt ar ārsta izrakstu.
Aspirīns un ibuprofēns ir biežāk sastopamie bezrecepšu pretsāpju līdzekļi. Tie mazina sāpes, bloķējot ķimikālijas, ko izdala bojātie audi. Ibuprofēns samazina arī pietūkumu.
Iespējams šķiet, ka šīs zāles iedarbojas tieši sāpīgajā zonā, bet patiesībā tās darbojas visā asinsrites sistēmā, ietekmējot visus punktus, kur šūnas izdala īpašus sāpju hormonus.
Šos līdzekļus var lietot muskuļu un locītavu sāpēm, menstruācijām, galvassāpēm un citām sajūtām. Aspirīns un ibuprofēns ir samērā droši, ja tos lieto atsevišķos gadījumos. Taču tie ārstē tikai simptomus, nevis sāpju pamatcēloni.
Opioīdi kā morfīns un fentanils ir stipri pretsāpju līdzekļi, kas pieejami tikai ar recepti. Tos lieto, lai mazinātu stipras sāpes smagas traumas, hroniskas slimības vai pēcoperācijas periodā. Dažkārt tos izraksta arī vēža pacientēm, lai atvieglotu terapiju radītās sāpes.
Opioīdi ir līdzīgi endorfīniem – ķimikālijām, ko ķermenis pats ražo, lai mazinātu sāpes. Ja tos lieto pārāk bieži, var attīstīties atkarība. Opioīdiem ir arī izteiktākas blaknes nekā vieglākiem pretsāpju līdzekļiem.
Sievietēm ar hroniskām sāpēm dažreiz nepieciešami papildus antidepresanti, jo sāpes nav saistītas ar fizisku, ārstējamu izcelsmi.
Dabiskas metodes
Bieži sāpes var novērst vai mazināt, izmantojot dabiskas metodes, piemēram:
- ledus ieklāšana uz pietūkušiem muskuļiem;
- auksta komprese galvassāpju mazināšanai;
- silta komprese artrīta gadījumā;
- joga un stiepšanās muskuļu veselībai un lokanībai;
- elpošanas vingrinājumi prāta un ķermeņa nomierināšanai;
- ingvers muskuļu sāpju, pietūkuma un citu iekaisumu mazināšanai;
- kurkuma čūlu mazināšanai un gremošanas uzlabošanai;
- zāļu tēja dažādu simptomu atvieglošanai;
- akupunktūra dažādu sajūtu mazināšanai;
- ēteriskās eļļas dažādu sajūtu mazināšanai;
- silta vanna relaksācijai;
Stresa samazināšana – gan ārējā, gan iekšējā – var būtiski ietekmēt sāpju vadību.
Esi piesardzīga pašārstējoties un vienmēr konsultējies ar veselības speciālisti, ja sāpes atgriežas.
Savu menstruālo ciklu vari pierakstīt WomanLog lietotnē. Lejupielādē WomanLog jau tagad:
