Jaunums! Pierakstieties, lai pārvaldītu savu kontu, skatītu ierakstus, lejupielādētu atskaites (PDF/CSV) un aplūkotu rezerves kopijas. Pierakstieties šeit!
Koplietot šo rakstu:

Tavas pirmās mēnešreizes: kā sagatavoties

Kad man būs pirmās mēnešreizes? Kādas ir pazīmes? Kā es to zināšu? Vai esmu atbilstošā vecumā? Šie jautājumi ir svarīgi, un atbildes palīdzēs tev sagatavoties menstruācijām. Šajā rakstā uzzināsi, kāpēc vispār notiek mēnešreizes, kā sagatavoties pirmajām mēnešreizēm un kā par to parunāt ar vecākiem.

Attēls, kas ataino gatavošanos pirmajām mēnešreizēm

Mūsu ķermenis mainās, pārejot no bērnības uz pusaudžu gadiem, dažkārt pārsteidzošos un negaidītos veidos. Šo pāreju sauc par pubertāti, kas ir izaicinošs laiks visiem, katrai savā veidā. Mūsu ķermenis mainās, mainās domāšana un attiecības ar citiem. Virzoties pieaugušas sievietes virzienā, šīs pārmaiņas ķermenī un emocijās var būt grūti saprast un pieņemt.

Meitenēm svarīgs pavērsiena punkts šajā pārejā ir pirmā menstruālā cikla sākums jeb menarhe. Tas var likties aizraujošs solis ceļā uz sievietes briedumu, bet tajā pašā laikā tas var šķist arī nesaprotams un biedējošs.


WomanLog

Menstruāciju kalendārs

Jūs varat sekot līdzi savam ciklam, lietojot WomanLog kalendāru. Lejupielādēt var šeit:
Jūs varat sekot līdzi savam ciklam, lietojot WomanLog.

Lai gan šī ir pieredze, kas raksturīga visām sievietēm, tava ģenētika, uzturs un dzīvesveids, kontracepcijas izvēles, grūtniecības un citi reproduktīvie notikumi ietekmēs tavu unikālo menstruāciju stāstu.

Kas ir menstruālais cikls?

Menstruālais cikls ir virkne hormonālu izmaiņu, ko reproduktīva vecuma sievietes piedzīvo katru mēnesi (vai tamlīdzīgi). Tas sākas pusaudžu gados un beidzas ar menopauzi, kad cikli beidzas. Vidēji tās ir 450 reizes jeb aptuveni 35 gadi ar mēnešreizēm.

Kad sākas menstruālais cikls?

Precīzs pirmo mēnešreižu laiks atkarīgs no tavas ģenētikas un vides, īpaši uztura un ēšanas paradumiem. Mūsdienās rietumvalstīs tas parasti notiek ap 12–13 gadiem, bet jebkurš vecums no 9 līdz 14 gadiem tiek uzskatīts par normālu.

Pirms trīssimts gadiem Eiropā meitenēm mēnešreizes sākās biežāk 14–17 gadu vecumā. Laika gaitā tas notiek arvien agrāk. Viena no teorijām — labāks uzturs veicina agrāku fizisko attīstību.

Kāpēc tas notiek?

Menstruālā cikla galvenais mērķis ir sagatavot dzemdi apaugļotai olšūnai un nodrošināt barības vielas embrijam, līdz placentas funkcija ir pietiekama.

Dzemdes gļotāda jeb endometrijs katru mēnesi dabiski veidojas no jauna. Ja neiestājas grūtniecība, šī endometrija kārta atdalās kopā ar svaigām un sarecējušām asinīm menstruāciju veidā. Tas ir kā dziļi iztīrīt savu viesu istabu katru mēnesi viesim, kurš var arī neatnākt.

Lielākajai daļai citu zīdītāju endometrijs sāk augt tikai pēc apaugļošanas, tāpēc viņām nav menstruāciju. Bet cilvēkiem, vairumam primātu (pērtiķiem, gorillām, šimpanzēm) un dažām sikspārņu un peļu sugām endometrijs sabiezē katrā ciklā. Ja to neizmanto mazs embrijs, tas izdalās.

Saskaņā ar “izvēlīgās dzemdes” teoriju šī sistēma atvieglo mātes ķermenim izdalīt olu ar ģenētiskiem defektiem — tādu, kas nespētu attīstīties. Primātiem tas skar līdz 70% no 300 000–400 000 olšūnām pubertātes laikā.

Grafika, kas attēlo menstruālā cikla ilgumu un mainīgumu, ieskaitot asiņošanas ilgumu un iespējamās neregularitātes pirmajos mēnešos vai gados.


Kā tas norit?

Pilns cikls parasti ilgst no 25 līdz 38 dienām, bet asiņošana — tikai 3–7 dienas. Tavam ķermenim var būt vajadzīgs laiks, lai pierastu un sāktu darboties stabili. Pirmajos mēnešos vai pat gados mēnešreizes var būt neregulāras pēc ilguma un stipruma.

Parasti menstruālo ciklu iedala četrās fāzēs: sākas ar menstruāciju, tad folikulāro fāzi, kad nākamā olšūnu kopa gatavojas; seko ovulācija, kad viena olšūna nonāk dzemdē iespējamai apaugļošanai, un visbeidzot luteālā fāze, kad ķermenis pārkārtojas, lai atkal viss sāktos no jauna. Katrai fāzei raksturīgas hormonālās izmaiņas, kas ietekmē tavu garastāvokli, enerģijas līmeni, miegu un vairāk.

Lai gan šķiet, ka asiņu ir daudz, patiesībā tu zaudē tikai no 15 līdz 90 ml (apmēram 1 līdz 6 ēdamkarotes) asiņu visa cikla laikā. Visspēcīgākā tecēšana ierasti ir pirmajās divās vai trīs dienās, tad arvien samazinās, un pēdējā dienā var būt tikai viegla asiņošana.

Kādas ir pirmo mēnešreižu pazīmes?

Vēl neviens nav izdomājis veidu, kā precīzi noteikt, kad pienāks tavas pirmās mēnešreizes, bet izmaiņas tavā ķermenī dos signālus, ka tās tuvojas.

Pirmās mēnešreizes parasti sākas, kad noritējušas citas pubertātes norises: tavs ķermenis ir pietiekami paaudzies, lai sāktos izmaiņas smadzenēs un endokrīnajā sistēmā, hipofīze sāk producēt vairāk estrogēna, kas savukārt veicina otrējo dzimumpazīmju — fizisku pazīmju — attīstību, kuras atšķir sievietes no vīriešiem.

Ģenētika

Bieži meitenēm menarhe notiek līdzīgā vecumā kā viņu mātei. Pajautā mammai, cik viņai bija gadu, kad sākās pirmās mēnešreizes.

Krūtis

Pirmais acīmredzamais pubertātes starts — krūšu attīstība, jau 2–3 gadus pirms menarhes. Sprauslas kļūst jūtīgākas, dažreiz sāpīgas, un uz areolas var parādīties nelieli pacēlumi — tauku dziedzeri, kas palīdz krūšu galiem palikt veselīgiem un mitrinātiem.

Apdzīvojums

Kādu dienu pamanīsi matiņus padusēs un kaunuma apvidū. Sākumā tie būs mīksti un reti, bet laika gaitā kļūs biezāki un tumšāki. Parasti tad vari gaidīt mēnešreizes gada vai divu laikā.

Pinnes

Hormonālās izmaiņas pubertātes laikā var strauji palielināt sviedru un sebuma (ādas tauku) veidošanos. Sebums ir eļļaina viela, ko ķermenis izmanto, lai aizsargātu ādu un attīrītu galvas ādu, bet pārāk daudz sebuma var aizsprostot poras, veidot pinnes un likt ādai izskatīties taukainākai. Tavi sviedru dziedzeri sāks strādāt aktīvāk, tāpēc, iespējams, biežāk vēlēsies dušoties un sāksi interesēties par dezodorantu.

Gurni

Kopā ar krūšu augšanu arī gurni un augšstilbi kļūs apaļāki, vēders kļūs mīkstāks un izstiepsies, jo dzemde un olnīcas attīstās, gatavojoties savam reproduktīvajam potenciālam.

Izdalījumi

Vagīna ir lieliska, pašattīroša ķermeņa daļa. Tuvojoties pirmajām mēnešreizēm, iespējams, pamanīsi, ka Tavs apakšveļa kļūst mitra, bet ne no urīna. Kas notiek?

Vaginālie izdalījumi ir viens no galvenajiem signāliem, ka pirmās mēnešreizes tuvojas gada laikā. Tie ir dzidri vai balti šķidrumi, ko pēkšņi sāc pamanīt apakšveļā. Tas ir normāli, veselīgi un svarīgi.

Veselīga vagīna izdala šķidrumu un gļotas no dzemdes kakla un maziem dziedzeriem vagīnas sieniņās, kas mitrina, attīra un aizsargā. Šis šķidrums ir nedaudz skābs un palīdz augt vagīnas mikroflorai — “labajām” baktērijām un mikroorganismiem, kas sargā Tavu vagīnu un reproduktīvos orgānus no infekcijām. Skābums var reizēm balināt apakšveļu vai atstāt dzeltenīgus traipus. Tas viss ir pilnīgi normāli.

Ilustrācija, kurā attēlota sagatavotība menstruāciju sākumam.


Kā būt gatavai, kad sākas

Kad sāksies mēnešreizes, būs jāpierod ik mēnesi tikt galā ar asiņošanu. Ļoti bieži tas tevi pārsteigs nesagatavotu (un bez nekādu higiēnas līdzekļu blakus).

Laika gaitā pamanīsi pazīmes LUT fāzē, kad menstruācijas tuvojas. Katram ir mazliet citādi, bet aptuveni divas nedēļas līdz pāris dienas pirms nākamo mēnešreižu sākšanās daudzas izjūt:

  • vairāk noguruma nekā parasti
  • sāpes vēdera lejasdaļā
  • pinnes
  • garastāvokļa svārstības
  • sāpes muguras lejasdaļā
  • galvassāpes
  • nelielu asiņošanu (smērēšanos)
  • vēdera pūšanos vai aizcietējumus

Ja novēro šos simptomus, ir dažādi veidi, kā sagatavoties:

  • Vienmēr turi līdzi menstruālos higiēnas līdzekļus. Vai ej uz skolu, vai esi mājās — labi, ja krājumā ir rezerves līdzekļi.
  • Runā ar kādu uzticamu personu — tas palīdzēs justies drošākai par savu ķermeni un ļaus zināt, ka vari droši lūgt palīdzību un sagatavoties.
  • Atrodi sev piemērotus veidus mazināt sāpes. Mēnešreizes var radīt krampjus. Lai tie neparādītos negaidīti, runā ar kādu pieaugušo vai ārstu par bezrecepšu pretsāpju līdzekļiem. Sākušās menstruācijas vari atvieglot ar siltas ūdens pudeles vai kompreses palīdzību.
  • Seko līdzi simptomiem. Menstruāciju kalendārs nav tikai jau bijušām mēnešreizēm. Vari izmantot lietotni WomanLog , lai atzīmētu simptomus un pamanītu likumsakarības, kas palīdzēs sagatavoties pirmajai reizei.

Kā pareizi rūpēties par higiēnu mēnešreižu laikā?

Mēnešreizes var būt juceklīgas, bet nav ilgi jāpiešaujas, lai saprastu, kā būt gatavai. Īpaši svarīga ir laba higiēna, kad esi asiņojoša. Tavi dzimumorgāni kļūst uzņēmīgāki pret infekcijām, turklāt asinis ārpus ķermeņa ir piemērota vide baktērijām.

Advertisement


Lai izvairītos no infekcijām un nepatīkamām smakām, izvēlies ērtākos menstruālos līdzekļus un maini tos pietiekami bieži. Cik regulāri — atkarīgs no izvēlētā produkta.

Ir pieejamas daudzas iespējas:

Vienreizlietojamās paketes

Pieejamas dažādos izmēros un uzsūktspējas pakāpēs. Izņem no iepakojuma, noplēs aizsargplēvi un pielīmē pie apakšveļas. Lielākajai daļai ir arī atlokāmas "spārniņi", kas palīdz fiksēt paketi un pasargāt no noplūdes, īpaši naktī. Maini paketi ik pēc 4–6 stundām vai pēc vajadzības.

Daudzreiz lietojamās paketes

Izmantojamas līdzīgi kā vienreizlietojamās, tikai tās nepieķer prom, bet izmazgā ar rokām vai ieliek veļasmašīnā un lieto atkal.

Tamponi

Tamponi ir vates rullīši, ko ievieto vagīnā, lai uzsūktu asinis. Arī tie pieejami dažādos izmēros un uzsūkšanas līmeņos. Vienkārši izņem no iepakojuma un ievieto ar rādītājpirkstu. Dažiem tampona modeļiem ir plastmasas aplikators ievietošanai.

Jāievieto tik dziļi, lai nebūtu jūtams. Ja izjūti diskomfortu, iespējams, tas nav pietiekami dziļi vai šis izmērs nav īstais.

Atšķirībā no paketēm, tamponi nekad neatstāj sabiezinājumu apakšveļā. Tie ir ērti peldoties.

Samaini tamponu ik pēc 4–6 stundām jeb sajūtot nepieciešamību. Lai izņemtu, atrodi vates aukliņu un uzmanīgi izvelc. Atbrīvo iegurņa muskuļus vai viegli papūlies.

Tamponus drīkst lietot tikai dienā, jo ilgāka izmantošana (piemēram naktī) palielina baktēriju vairošanās un toksiskā šoka sindroma risku — retu, bet bīstamu saslimšanu.

Menstruālā piltuve

Menstruālā piltuve darbojas līdzīgi tamponam, tikai neuzsūc, bet savāc asinis. Pirms lietošanas tā jāizvāra dažas minūtes karstā ūdenī, tad jāatdzesē. Pēc tam saloki uz pusēm un ar rādītājpirkstu ievieto vagīnā. Piltuvei nav jābūt jūtamai — ja jūti, iespējams, ievietota par sekli vai izmērs nav atbilstošs. Jauni meitenēm parasti iesaka vismazāko izmēru, bet svarīga arī tava anatomija.

Menstruālo piltuvi maina ik pēc 12 stundām, taču menstruāciju sākumā tā var sākt izlaist asinis vēl pirms tam. Tas ir normāli. Izņemšanai ieņem ērtu pozu — apsēdus, pietupusies vai ar vienu kāju uz poda, satver piltuves kātiņu un uzmanīgi izvelc, vai saspied piltuves apakšu ar pirkstiem, lai atbrīvotu vakuumu. Neuztraucies — pirmās reizes mēdz būt sarežģītas, bet ar laiku piešausies.

Menstruālās biksītes

Īpašās menstruālās biksītes ir līdzīgas parastajai apakšveļai, tikai to iekšpusē ir ielocīts īpašs uzsūcošs slānis, kas labi absorbē izdalījumus un pasargā no noplūdes 8 līdz 12 stundas. Parasti tās var mazgāt veļasmašīnā un kalpo līdz pat gadam. Tā ir ērta un ilgtspējīga iespēja, taču arī dārgāka, turklāt vajadzēs vairāk nekā vienu pāri. 2023. gadā populārs ražotājs Thinx nonāca tiesā par PFAS (per- un polifluoralkilvielu) izmantošanu apakšveļā.

Šīs vielas nodrošina biksīšu ūdensnecaurlaidību un spēju uzsūkt asinis, bet ļauj ādai palikt sausai. Diemžēl tās var ietekmēt hormonālo sistēmu un veicināt citas veselības problēmas. Izvēlies organiskas menstruālās biksītes bez PFAS!

Biksīšu ieliktnīši

Biksīšu ieliktnīši domāti, lai uzsūktu vaginālos izdalījumus, nevis mēnešreižu asinis. Tos vari izmantot kā papildus aizsardzību pirmajās un pēdējās menstruāciju dienās.

Atceries:

  • Nomazgā rokas pirms un pēc higiēnas līdzekļu maiņas!
  • Izmet vienreizlietojamos līdzekļus miskastē vai speciālā tvertnē, ja tāda ir.
  • Regulāri mazgājies dušā vai vannā, lai uzturētu svaigumu un novērstu baktēriju vairošanos.

Ko darīt, ja mēnešreizes noplūst?

Asiņu noplūdes gadās ikvienai sievietei, arī pēc daudziem gadiem. Nemēģini satraukties vai justies apkaunota! Lūk, kā rīkoties, ja noplūde notiek publiskā vietā:

  • Saglabā mieru — nav, par ko kaunēties. Sameklē tuvāko tualeti, kur sakopties vai nomainīt līdzekli.
  • Esi sagatavota — ja tuvojas mēnešreizes, paņem līdzi mēnešreižu līdzekļus.
  • Ja gadās bez nekā, droši uzrunā draudzīgi izskatošu sievieti — viņa noteikti sapratīs un labprāt palīdzēs.
  • Lieto vairākus līdzekļus reizē, piemēram, piltuvi vai tamponu kopā ar paketi vai menstruālajām biksītēm. Īpaši, ja jābūt prom no tualetes ilgāku laiku.
  • Izvēlies tumšākas drēbes visspēcīgākajām dienām. Uz melniem džinsiem vai šortiem noplūdes neviens nemanīs.
  • Asins traipus izskalo ar aukstu ūdeni un ziepēm, cik ātri vien iespējams, lai traips neieēdas.
  • Ja uzreiz nav iespējas satīrīt — apsien ap vidukli jaku vai džemperi, lai paslēptu traipu.

Kā par to pastāstīt vecākiem?

Parunāt ar kādu, kas to jau piedzīvojis, ir ļoti vērtīgi. Daudzi dalīsies pieredzē, dos padomus, kā tikt galā ar krampjiem un PMS, kā arī palīdzēs saprast, kādus līdzekļus tev vajag.

Runā ar kādu, ar kuru jau jūties droši — ja ne mammu vai tēti, tad māsu, labāko draudzeni vai skolotāju. Puse pasaules meiteņu to piedzīvo.

Sarunu vari sākt, pajautājot par viņu pieredzi vai vienkārši paziņot: “Hei, man tikko sākās pirmās mēnešreizes. Vai vari palīdzēt ar nepieciešamajiem līdzekļiem?”

Noslēgumā

Pirmās mēnešreizes var šķist biedējošas. Pat pēc daudziem gadiem tās spēj pārsteigt. Bet tas ir pilnīgi dabiski! Galvenais — būt gatavai un ļaut sev pieņemt sava ķermeņa pārmaiņas.

Lejupielādē WomanLog jau tagad:

Lejupielādē App Store

Saņem Google Play

Koplietot šo rakstu:
https://kidshealth.org/en/teens/menstruation.html
https://www.yourperiod.ca/normal-periods/your-first-period/
https://www.hsph.harvard.edu/applewomenshealthstudy/updates/menstrualhygieneproducts/
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK500020/
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK279054/
https://www.nytimes.com/2023/01/20/well/pfas-thinx-period-underwear.html
https://en.wikipedia.org/wiki/Toxic_shock_syndrome
https://www.self.com/story/are-nipple-bumps-normal
https://en.wikipedia.org/wiki/Menstruation_(mammal)
https://en.wikipedia.org/wiki/Menarche
https://eusci.org.uk/2020/04/09/why-do-humans-and-so-few-other-animals-have-periods/
Advertisement


Pirmsmenstruālā un menstruālā fāze bieži saistīta ar nevēlamiem emocionāliem efektiem. Par emocijām un menstruālo ciklu runāt var būt sarežģīti, jo sievietes joprojām tiek kauninātas un ignorētas par savu jūtu izrādīšanu, tādējādi padarot to vieglāk ignorēt vai noniecināt sieviešu pieredzi. Emocionālas izmaiņas cikla laikā ir pilnīgi normāla parādība — līdz noteiktam punktam — tāpēc aplūkosim, kas tieši notiek PMS un citās cikla fāzēs.
Galvassāpes. Sāpīgas krūtis. Garastāvokļa svārstības. Aizkaitināmība. Krampji. Nogurums. Miega traucējumi. Vēdera pūšanās. Nepārvarama vēlme pēc noteiktiem ēdieniem. Pinnes. PMS nav saudzīgs.
Sāpes, nogurums, galvassāpes, vēdera darbības traucējumi… Daudzas sievietes menstruāciju laikā izjūt lielāku jutību un nogurumu, jo asiņošana bieži saistīta ar dažādām nepatīkamām blakusparādībām. Vai menstruāciju laikā vajadzētu samazināt vai pārtraukt fiziskās aktivitātes? Atbilde ir – nē. Taču pastāv vairāki aspekti, kas ir svarīgi ņemt vērā.